“Dzīvā vēsture” – tas ir vairāku partneru — Zarasu rajona municipālās administrācijas, Zarasu muzeja, Lietuvas Vēstures institūta (Lietuva) un Daugavpils (Latvija) — 2020. gada oktobrī uzsāktais projekts, kurš tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējuma ietvaros.
Парк Дубровина в Даугавпилсе. Фото: Daugavpils.Travel
18 mēnešu laikā Daugavpils Universitātes Vēstures katedra kopā ar Lietuvas kolēģiem īstenoja virkni pasākumu, viens no tiem bija tiešsaistes diskusija “Tūrisms pierobežas reģionos: kultūras kapitāla efektīva izmantošana ilgtspējīgai attīstībai”, kurā piedalījās muzeju, universitātes un tūrisma nozares pārstāvji.
Diskusijas laikā tika aktualizēts jautājums par muzeja lomu pierobežas reģionā, par projekta nozīmīgumu tūrisma nozarē, kā arī par izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties. Noslēgumā tika apspriests, kāds varētu būt muzeju darbinieku un vēsturnieku ieguldījums, ja Daugavpils saņems Eiropas Kultūras galvaspilsētas nosaukumu 2027. gadā.
Diskusijas gaitā tās dalībnieki aktualizēja dažādus jautājumus par muzeja lomu, tā mijiedarbību ar vēsturniekiem, kā arī par instrumentiem tūristu piesaistīšanai.
Piemēram, Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore Žanna Kulakova atzīst, ka svarīgas ir ne tikai jaunās tehnoloģijas, bet arī personāls, kurš gatavs tās pieņemt, jo tūrisma nozares darbinieki ir starpnieki starp objektu un tiem, kuri ieradās apskatīt šo objektu. Žanna Kulakova uzskata, ka ir ļoti svarīgi prast pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Tūrismā daudz kas ir mainījies kopš 2020. gada pandēmijas dēļ. Daugavpils aģentūras statistikas dati liecina, ka cilvēki Latvijā ir sākuši interesēties par to, kas ir viņu valstī. Pēdējo divu gadu laikā 80% viesu ir Latvijas iedzīvotāji.
“Notikušas izmaiņas ģeogrāfijā. Pie mums biežāk sāka braukt viesi no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Ņemot vērā šīs ģeogrāfiskās izmaiņas, informācija mūsu mājaslapā attiecīgi tika pārtulkota lietuviešu, poļu un vācu valodās.”
Vēl viens tikpat svarīgs jautājums ir informācijas pasniegšana. Muzeji cenšas pārsteigt tūristus, ieviešot tehnoloģijas. Bet tas nenozīmē, ka būtu jāatsakās no tradicionālajām formām. Var atrast savam novadam raksturīgos akcentus, nevis kopīgot jau redzēto. Nav jābaidās meklēt kaut ko jaunu un radīt to, kā citiem nav.
Ja tehnoloģijas nav pieejamas – tas galvenokārt ir finansējuma trūkuma dēļ, tad var izmantot radošu pieeju. Jādomā, kā ar pieejamiem līdzekļiem mainīt muzeja telpu, mainīt informācijas pasniegšanu – izkārtojumu, stendu izvietojumu, pieeju tekstveidei.
Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes “TAKA” direktors Rolands Gradkovskis ieskicēja muzeju mērķus šādi:
“Muzeja mērķis ir pētniecība un izrādes veidošana. Tā nav tikai pagātnes liecību apkopošana. Muzejs ir moderna iestāde, protams, ne vienmēr šo izrādi var izveidot, bet, ja ir tāda iespēja, tad uz to ir jātiecas.”
Šis ir nākamais jautājums, ko izvirzīja Daugavpils Universitātes Reģionālo studiju centra “Latgales pētniecības institūts” pētnieks profesors Henrihs Soms:
“Svarīgi ir atlasīt informāciju, ko saņem cilvēki. Runa nav par sensācijām. No vienas puses, mums jāparāda tūristam, ka arī mēs esam daļa no Latvijas, Baltijas, pasaules, un tajā pašā laikā jāatrod unikālas lietas, kuras raksturo tieši mūs, it īpaši pierobežas zonā. Tagad tiek aktīvi izmantots kulinārais mantojums, taču ir arī citas jomas. Piemēram, daudziem grūti saprast, kā 1919. gadā pie Daugavpils vienlaikus karoja piecas armijas. Mums šie fakti ir jāatrod un jāizmanto.”
Tehnoloģijas, informācija, personāls, pētniecība nevar pastāvēt viens bez otra. Sadarbība paver jaunas iespējas. Vēl viena lieta, kurai piekrīt vairums diskusijas dalībnieku – nav jāpastāv katram atsevišķi, gluži pretēji, muzeju un pašvaldību mijiedarbība, vienota tīkla izveide veicinās kopīgus panākumus un tūrisma pievilcību. Jāapskata Latgale nevis kā atsevišķu privātu muzeju kopumu, bet kā vienotu kopīgu maršrutu, kur katrā punktā var uzzināt kaut ko jaunu.
Путешествующая по Даугавпилсу улитка возле Арт-центра имени Марка Ротко. Фото: Latgale.Travel
Diskusijā piedalījās 33 cilvēki. Aktīvo dalībnieku vidū bez jau pieminētajiem Rolanda Gradkovska, Henriha Soma un Žannas Kulakovas piedalījās arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Mairita Folkmane, Daugavpils Universitātes muzeja vadītājs Sergejs Kuzmins un Daugavpils pilsētas pašvaldības EKG pieteikuma “Daugavpils 2027” izstrādes koordinatore Diāna Soldāne.
Publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīga Daugavpils Universitāte, un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
Kopējās projekta izmaksas 648 959, 52 eiro, no kuriem 90% ir Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums, un 10% – projekta partneru līdzfinansējums.
